Neikens Juris

Dzimis:1826. gada 6. aprīlis, Ārciema pagasts Kānadži, Latvija
Miris:1868.gada 13.jūlijā Umurgā, Latvijā
Darbības joma:teoloģija, pedagoģija, rakstniecība
Saistība ar novadu:Mācījās J. Cimzes seminārā Valmierā. Palīgskolotājs Valmieras draudzes skolā, no 1857. gada mācītājs Dikļu draudzē, sabiedriskās darbības organizētājs, no 1866. gada Valmieras prāvesta iecirkņa skolu pārraugs.
Juris Neikens

Dzīve un radošā darbība

Neikens Juris (6.04.1826. Ārciema pagasta Kānadžos – 13.07.1868. Umurgā, turpat apbedīts) – rakstnieks.
Dzimis saimnieka (arī baznīcas pērmindera, pagasta tiesas vīra, hernhūtiešu sludinātāja) ģimenē, audzināts reliģiskā garā. Mācījies privāti pie Straupes skolotāja Neikena, pie Katvaru muižas dārznieka Zemera, 1838. – 1841. Limbažu apriņķa skolā, 1843. – 1846. J. Cimzes skolotāju seminārā Valmierā; to beidzis, strādājis par palīgskolotāju Valmieras draudzes skolā, direktora palīgu J. Cimzes skolotāju seminārā, mājskolotāju bīskapa F.Valtera ģimenē, 1852. – 1956. studējis Tērbatas universitātē dabas zinības (vienu semestri) un teoloģiju, 1856. – 1957. Valmierā pie F.Valtera strādājis kandidāta gadu. No 1857. gada pilntiesīgs mācītājs Dikļu draudzē, līdztekus pievērsās sabiedriskai darbībai – 1864. gadā noorganizēja Dikļos pirmos latviešu dziesmu svētkus, atbalstīja skolu ierīkošanu (no 1866. Valmieras prāvesta iecirkņa skolu pārraugs), 1864. – 1866. Latviešu literatūras (draugu) biedrības Vidzemes nodaļas vadītājs. No 1867. gada Umurgas draudzes mācītājs. Neikens visu mūžu rūpējies par latviešu tautas materiālo un tikumīgo labklājību. Ekonomisko pamatu Neikens redzēja zemniecības uzplaukumā (līdzīgi jaunlatviešiem, noraidīja klaušu sistēmu, mudināja zemniekus iepirkt mājas dzimtīpašumā), tikumisko – sekošanā Dieva mācībai. Lai tautu audzinātu kristīgā garā Neikens izdeva laikrakstu “Ceļa Biedris” ( 1863., tas bija laikraksts “Latviešu Avīzes” pielikums, pēc pārtraukuma 1865. – 1867. patstāvīgs izdevums), kurā ievietoja galvenokārt savus sprediķus, dzejoļus, tēlojumus, aforismus, rakstus. Neikena stāsti “Vai pamātei nav grūti?”, “Vai devītais bauslis vēl spēkā?”, “Kam taisnība?” (visi 1863), “Par Oliņiem” (1965), “Bāris” (1866) ievadīja latviešu nacionālo stāstu rakstniecību, aizsāka latviešu zemnieku tēlu galeriju, ko turpināja Apsīšu Jēkabs, brāļi Kaudzītes, A. Saulietis u. c. Stāstus Neikens sacerēja pēc apzinātiem racionāli ētiskiem un estētiskiem principiem – lai stiprinātu tautā darba mīlestību, godīgumu, kristietības tikumiskos ideālus. Didaktiku, sentimentalitāti, laikmeta sadzīves ainas sintezēja dziļi cilvēciska problemātika, Neikena tikumiskās tīrības slāpes. Idejas, pamācības, prioritāte diktējusi stāstu mākslinieciskā veidojuma īpatnības. Personas un notikumi zīmēti skopiem, aprautiem vilcieniem, ikdienas realitātē vērotais paspilgtināts un sabiezināts, raksturi pirmatnēji raupji, nenogludināti, tieši savā vienkāršībā reljefi un monumentāli. Kompozīcija mērķtiecīga, sižetiskā darbība nesazarota, raiti vienvirzīga, poētiskā sistēma lakoniska, valoda skaidra, lietišķa, bagāta tautas parunām, apvidvārdiem, daudz lietots īss trāpīgs dialogs. Neikena dzejoļi un aforismi galvenokārt reliģiski ētiska satura, bez spilgtākas mākslinieciskās kvalitātes. Laikrakstā “Ceļa Biedris” publicētie Neikena raksti mudināja apgūt zināšanas, bērniem apmeklēt skolas, nepamest dzimteni, plaša apcere “Lutera stāsti” (1865-1966) iepazīstināja ar M. Lutera biogrāfiju, mācību, ticības tēzēm. Neikens sarakstījis grāmatas “Vācu valodas mācība priekš latviešiem” (1, 1850, 1896; 2, 1859, 1893), tulkojis garīgas dziesmas.
Neikena stāsti, īpaši “Bāris”, izdoti atsevišķi, sakopoti izlasēs un kopotos rakstos. Izdoti “Stāsti, dziesmas un gudrības mācības” (1870), “Izlasīti raksti” ( 1-2, 1897-1998). Kopoti raksti 6 burtnīcās (1923-1924), Raksti 4 sējumos, “Pedagoģiski un sabiedriski raksti” (abi 1924) un citi. Neikena personību literarizējis Z. Skujiņš stāstā “Neikens iet uz Roperbeķiem”(1973).
1996. gadā sakarā ar Umurgas baznīcas 500 gadu jubileju pie tās atklāts Neikena piemiņas akmens.

Foto: https://www.literatura.lv/personas/juris-neikens

Elektroniskie resursi:

https://www.literatura.lv/lv/person/Juris-Neikens/872847

https://timenote.info/lv/Juris-Neikens

https://valmiera.biblioteka.lv/Alise/lv/advancedsearch.aspx?crit0=auth&op0=LIKE%&val0=Neikens,%20Juris&c=1&c=2&c=3

Literatūra:

  • Hērvāngens L/ Jura Neikena dzīves gājums. R. 1869;
  • [Kaniņs- Prātkopis J.] Juris Neikens . Kāda tuvinieka uzzīmētās atmiņas.// Dzimtenes Vēstnesis, 1910, 13/26II-30III/12 IV;
  • [Zeiferts ]Teodors. Jura Neikena stāsti //Teodors. Tautas rakstnieki.R., 1931. 1.sējums;
  • Veselis J. Jura Neikena Raksti// Latvju Grāmata , 1925,3;
  • Goba A. Juris Neikens, savas tautas mācītājs Umurgā. R., 1926;
  • Zanders O.”Vai tavs mūžs kam lieti der…”// Karogs ,1976, 5.
  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- R.: Zinātne, 2003.- 418.lpp.
  • ZeifertsT.Latviešu rakstniecības vēsture.2daļa.-R.:A.Gulbja apg.,1923.- 195.lpp.
  • Lange.E.Latviešu baznīcas vēsture.-Minneapolisa,1972.
  • Sarma Jānis. Vīru valoda : stāsti / Jānis Sarma. – B.v. : Vilis Štāls, 1955. – 243 lpp. (par J.Neikenu, J.Ruģēnu)
  • Grāvītis Oļģerts. Dikļi — mūsu Dziesmu svētku šūpuļvieta : [par pirmo Dziesmu svētku organizētāju Dikļos (Valmieras raj.), mācītāju, rakstn. Juri Neikenu (1826-1868)] // Dziesmusvētki. – 1999. – Nr. 2. – 16.-17.lpp.
  • Adamovičs L.Latvijas baznīcas vēsture.-Nebraska,1961,46. lpp.
  • Juris Neikens//Latviešu konversācijas vārdnīca.-Rīga:Antēra,2002.-14.sēj.28666.-28670.sl.
  • Juris Neikens//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-355.lpp.
  • Zvirbule Gunta. Jura Neikena skolai — 125 : [par Dikļu (Valmieras raj.) skolas vēsturi] // Liesma. – (2001). – 25.maijs, 4.lpp.
  • Daiņa, Īrisa Grauds starp diviem dzirnakmeņiem :[par mācītāju, rakstn., ped. un pirmo Dziesmu svētku organizētāju Dikļos (Valmieras raj.) Juri Neikenu (1826-1868) : sakarā ar 175.dz.d.] // Auseklis – 2001. – 5.apr. 3.lpp.
  • Meļķis, Didzis Dieva un savas tautas kalps :[Sakarā ar mācītāja un rakstn. Jura Neikena nāves 130.gadad. (1826-1868)] // Latvijas Luterānis – 1998. – 4.jūl. 11.-12.lpp.
  • Noriņa, Rasma “6.aprīlī atzīmējām…” :[Sakarā ar rakstn., ped. un mācītāja Jura Neikena 170.dz.d. : 1826-1868] // Auseklis – 1996. – 27.apr.
  • Reča, Inga. Kultūrvēstures un mīlestības stundas Dikļos :[par Dikļu (Valmieras raj.) baznīcu un vēsturi] / Inga Reča ; tekstā stāsta Maija Dobelniece // Svētdienas Rīts. – ISSN 1407-964X. – Nr.30 (2002, 17.aug.), 4.-5.lpp. (par Neikens, Juris)