Novadpētniecība / Novadnieki / Literāti / Kalniņš Kārlis

Kalniņš Kārlis

Dzimis:1845. gada 23. jūnijā, Skulberģu (Skaņkalnes) pagasta Vecvīkšēnos, Latvijā
Miris:1919. maijā, apbedīts 1919.gada 18. maijā Valmieras kapos
Darbības joma:rakstnieks
Saistība ar novadu:mācījies Mazsalacas draudzes skolā, Valmieras apriņķa skolā Mazsalacas sabiedriskās dzīves organizētājs
Pseidonīmi:V.Upmalietis

Dzīve un radošā darbība

Kalniņš Kārlis (23.06.1845. Skulberģu (Skaņkalnes) pagasta Vecvīkšēnos – 05.1919., apbedīts 18. 05. Valmieras kapos) – rakstnieks.
Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies Mazsalacas draudzes skolā un Valmieras apriņķa skolā. Vēlāk Vīkšēnu māju saimnieks un Mazsalacas sabiedriskās dzīves organizētājs.
Pirmā publikācija – dzejolis “Šie laiki” laikrakstā “Baltijas Vēstnesis 1870.22.10. Publicējis laikrakstā “Baltijas Vēstnesis” dzejoļus, stāstus, rakstus par zemkopību. Lugās “Viss nav zelts, kas spīd” (1874), “Alga pēc nopeļņas” (1877), “Mednieki” (1878), “Kazaks Dalbs” (1895), kuras izrādītas Rīgas latviešu teātrī un amatieru trupās Elejā, Vecpiebalgā, Cēsīs un citur, stāstos “Ozolkalniešu mācītājs” (1883) un “Tēva draugi” (1885), romānā “Noslēpumainais gredzens” (laikrakstā “Dienas Lapa” 1901) nosodīta pagasta varasvīru alkatība un ļaundarības, izsmieta tumsonība un kārkluvācietība, tēlots nabago ļaužu posts. Miris lielinieku koncentrācijas nometnē Valmierā.

Elektroniskie resursi:

Literatūra:

  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – Rīga: Zinātne, 2003. – 278.lpp.
  • Zariņš M. Kārlis Kalniņš un Ādams Ore//Zariņš M. Optimistiska dzīves enciklopēdija. R., 1975.
  • Jānis Kalniņš//Latviešu konversācijas vārdnīca.-Rīga:Antēra,2001.-8.sēj.,15138.sl.