Kriķis Valdis

Dzimis:1928. gada 9. janvārī Rūjienā, Latvijā
Darbības joma:dzejnieks
Saistība ar novadu:Mācījās Rūjienas vidusskolā. Redaktors izdevniecībā "Liesma" (1969 -1988)
Pseidonīmi:Valdis Rūja
Ruja Valdis

Dzīve un radošā darbība

Rūja Valdis (īstajā vārdā Valdis Kriķis; 9.01.1928. Rūjienā) – dzejnieks.
Dzimis strādnieka ģimenē. Beidzis Rūjienas vidusskolu (1947), Dailes teātra dramatisko studiju (1949). Bijis aktieris Dailes teātrī (1947-1951), redaktors Radiokomitejā (1951-1960), literārais līdzstrādnieks žurnālā “Karogs”(1960-1962), direktors Drāmas teātrī (1962-1965), Operas un baleta teātrī (1965-1967), kultūras namā “Ziemeļblāzma”(1967-1969), redaktors izdevniecībā “Liesma”(1969-1988). Rakstnieku Savienības biedrs (1956).
Pirmā nozīmīgā publikācija – dzejolis “Dziesma mātei” laikrakstā “Padomju Jaunatne” 18.11.1945. (pseidonīms Valdis Mētra). Izdotas vairāk nekā 20 grāmatas, galvenokārt dzejoļu krājumi. Pirmais krājums- “Lāstekas krīt” (1955), citi nozīmīgi krājumi- “Viršu vainags” (1958), “Skaņām piebērta pasaule” (1967), “Vecie puikas” (1972), “Deviņzirnis” (1976), “Savi puikas” (1983), “Pie blāzmas turies” (1986). Grāmatā “Ielu muzikanti” (1994) apkopota humoristiska un satīriska dzeja, fabulas. Rūjas ienākšana literatūrā 40. un 50. gadu mijā notika dzejas attīstībai nelabvēlīgā laikā, kad tika noliegta cilvēka subjektīvo pārdzīvojumu atklāsme, dominēja prasība pēc padomju pozitīvisma, optimistiska dzīves attēlojuma. Šī dogma noteica arī Rūjas dzejas patētiski abstrakto raksturu. Labākajā daļā (aktieriem, māksliniekiem u.c. veltītajos ciklos, čigānu motīvos, satīrā) tēlojums konkrēts, izteiksmīgs. Gaiša, sirsnīga lirika mijas ar drastisku humoru, zobgalīgu ironiju. Īpaša vieta Rūjas daiļradē latviešu strēlnieku tēmai. Grāmatas “Strēlnieku zeme” (1982) un “Raibā grāmata” (1998) veidotas kā dzejas un prozas, fotogrāfiju un dokumentu mozaīkas, bet latviešu karavīriem veltītajā krājumā “Daugavas sargi” (1998) apkopota dzeja, publicistika, apraksti. Aprakstu grāmatās “Ceļš uz leģendu” (1971), “Bērnības līčos ievas zied” (1973), “Dzērvenes sniegā” (1974), “Zilākalna ceriņi” (1980), “Kur esi, mana Beverīna?” 1987) dominē atmiņas un tēlojumi par dzimto Tālavas novadu, kam pievienojas Vidzemes teiku un leģendu krājums “Sudraba zvans” (1995). Pārdomas par literatūru- grāmatās “Bronzas zirgs un Pegazs” (1982). Izdota memuāru grāmata “Kas to Rīgu dimdināja?” (2000), “Ozoli vēl Latvijā” (2001).

Foto: https://www.literatura.lv/personas/valdis-ruja

Elektroniskie resursi: 

https://valmiera.biblioteka.lv/Alise/lv/advancedsearch.aspx?crit0=auth&op0=LIKE%&val0=R%c5%abja,%20Valdis&c=1&c=2&c=3

https://www.literatura.lv/lv/person/Valdis-Ruja/871990

https://timenote.info/lv/Valdis-Ruja

Literatūra: 

  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 501.-502.lpp.
  • Ūdre D. “Gribu ilgi būt”//Karogs, 1974,9.
  • Osmanis J. Sava laika ierindnieks. Valda Rūjas portreta kontūras//Karogs, 1988, 1.
  • Landrāts Jānis. Dzejnieks atkal alojas : [Par neprecizitātēm vēsturisku faktu atspoguļošanā dzejnieka Valda Rūjas “Raibajā grāmatā” un rakstā “Ziemeļlatvija — Dziesmu svētku šūpulis” (“Lauku Avīze” – 06.06.98.)] // Rūjienas Vēstnesis. – (1998). – 26.jūn., 3.lpp.
  • Briedis Andris. Mūžs – raibas puķes : [Par Valda Rūjas “Raibo grāmatu”] // Liesma. – (1998). – 25.marts, 5.lpp.
  • Blūma Lija. Valdim Rūjam grāmata [“Kas to Rīgu dimdināja ? “] : [sakarā ar grām. atvēršanas svētkiem Rīgas Kamerteātrī] // Liesma. – (2000). – 1.dec., 4.lpp.
  • Auziņš, Arnolds “Dāmas, lasot Tavu dzeju…” :Valdim Rūjam – 70 // Lauku Avīze – 1998. – 10.janv. 7.lpp. il. – ( Mājas viesis ).
  • Rūja, Valdis. Intervija ar Valdi Rūju :[saruna ar dzejnieku] / Valdis Rūja ; pierakst. Lija Blūma // Rasa. – Nr.2 (2003, febr.), 5.lpp.

Citi darbi:

  • Izlase “Gaujas vītoli” (1978).