| Dzimis: | 1904. gadā Valmierā, Latvijā |
| Miris: | 1941. gada 17. jūlijā PSRS |
| Darbības joma: | dzejnieks, dramaturgs, teātra darbinieks |
| Pseidonīmi: | Eps. |
Dzīve un radošā darbība
Priede Eduards (1904. gadā Valmierā – 17.12.1941. PSRS) – dzejnieks, dramaturgs, teātra darbinieks. Dzimis strādnieka ģimenē. Mācījies Cēsu amatniecības skolā (1920-1922). Strādājis dažādus darbus Cēsīs un Rīgā. 20. gados kopā ar Annu Lāci darbojies Rīgas Arodbiedrību centrālbiroja kluba dramatiskajā sekcijā (1926-1928 tās vadītājs), iestudējis L. Laicena, savas, u. c. autoru lugas. Par komunisma propagandu vairākkārt arestēts, 1932. gadā emigrējis uz PSRS. Studējis Rietumtautu komunistiskajā universitātē Maskavā. 1937. vai 1938. gadā represēts.
Pirmā publikācija – dzejolis “Mēs paši” žurnālā Vienība”1924.gadā (2. nr.). Publicējis revolucionāri romantiskas trauksmes piesātinātus dzejoļus kreisās strādniecības izdevumos. Strādnieku dramatiskajos kolektīvos 20. gados izrādītas Priedes lugas- konstruktīvas spēles ar L. Laicenam radniecīgu politisku mērķtiecību, melnbaltu sociālu alegoriju (kapitālists- strādnieks utt.) pretstatījumu: “Jāņa Strādnieka bojā iešana”, “Augstāk karogu!”, “Cirks” (kopā ar A. Mendi), “Tā zeme ir mūsu”, “Rindās”, “Siļķe un maize”, “1925.gads Lietuvā” un citas.
Foto: https://www.literatura.lv/personas/eduards-priede
Elektroniskie resursi:
https://www.literatura.lv/lv/person/Eduards-Priede/872625
Literatūra:
- Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 457.lpp.
- Bērsons, Ilgonis Represētie literāti :[par Kārli Ozolu-Priednieku, Annu Pērli (?-1976), Eduardu Priedi (1904-1941), Oskaru Rihteru, Jāni Sarkano (īst. v. Jānis Gailis), Voldemāru Sauleskalnu, Jāni Straujānu (?-1941), Pēteri Sviri, Edgaru Šilleru (1893-19?), Eduardu Šilleru, Eduardu Šmitu-Biroju, Pēteri Veini, Paulu Vīksni (?-1941), Voldemāru Vosu (1909-1943), Annu Zaprovsku, Alfrēdu Ziediņu] // Rakstnieka vārds – 1992. – Nr.19 12.-13.lpp. – Turp. Sāk.: Nr.7
