Ruģēns Jānis

Ruģēns Jānis (31.08.1817. Valmieras mācītājmuižas Ruģēnos – 14.09.1876. Valmieras pagasta Šķesteros, apbedīts Valmieras kapos) – dzejnieks.
Dzimis Ruģēnu māju saimnieka, hernhūtiešu rakstītāja un Valmieras draudzes ķestera Pētera Ruģēna ģimenē. Mācījies Valmieras draudzes skolā, apriņķa skolā,(1832-1835), beidzis J.Cimzes Vidzemes skolotāju semināru (1843). Sliktās veselības dēļ nestrādāja par pastāvīgu skolotāju. Ar pārtraukumiem bija Valmieras draudzes skolas skolotāja palīgs, Valmiermuižas pagastskolā (Vēlākajā Elizabetes skolā), Valmieras apriņķa tiesā tulks un rakstvedis.
Pirmā publikācija – dzejolis “Vecs gads”, laikrakstā “Tas Latviešu Draugs” 1839.28.12. Vēsturiski publicistiskā apcere prozā “Ar acīm redzēts ceļš uz Vidzemes debesīm” (1843) bija izplatīta Vidzemē norakstos.
1839. – 1868. periodikā publicē vairākus populārzinātniskus rakstus un dzejoļus. Izdots “Dažādu dziesmiņu krājums” (1-2,1862-1863; trešais krājums palicis rokrakstā).
Ruģēns tulkojis vai pārstrādājis Gētes, Šillera, Ūlanda, fon Kleista u. c. vācu dzejnieku darbus, to vidū arī populāro dziesmu “Ziemassvētkos” (‘Jūs, bērniņi, nāciet ar priecīgu prāt`..” ) un “Turaidas jumprava Roze Maija”. Sarakstījis, atdzejojis un atsevišķos krājumos publicējis garīgas dziesmas (1863).
Pēc J.V. Millera grāmatas “Hiob” (” Ījabs”,1850), sacerējis dramatisku poēmu “Ījaba stāsti, dziesmu vīzē sarakstīti” (1859). Ņemot par pamatu Bībeles leģendu, Ruģēns radījis plašu un vērienīgu darbu par ciešanu jēgu un pasaules iekārtas netaisnību. Poēma sasaucas ar jaunlatviešu un zemnieku kustības uzplūdiem 60. gadu pirmajā pusē un pēc konsistorijas aizlieguma to publicēt (1863) kļuva par vienu no visplašāk izplatītajiem rokraksta literatūras darbiem. Savā laikā nepublicēts  palicis pret jaunlatviešu apkarotājiem vērstais plašais satīriskais dzejojums “Die Synode von Volmar im Jahre 1863″( Valmieras sinode 1863.gadā), 1863. iespiešanai sagatavotā Ruģēna sastādītā lasāmā grāmata u. c. darbi.
Ar saviem rakstiem, īpaši laicīgajām kuplejām Ruģēns kļuva par atzītu tautas dziesminieku. Viņa raksti, kā arī atsevišķi dzejoļi, īpaši “Latviešu draugu dziesmas” – “Kad atnāks latviešiem tie laiki”, “Vēl tagad mūsu tautā”, “Tāpēc esi latvietis dzimis” sekmēja un pauda tautas nacionālo pašapziņu. Ruģēna rokrakstu fonds glabājas Nacionālajā bibliotēkā.1939. gadā izdota plaša Ruģēna darbu izlase “Kad atnāks latviešiem tie laiki?”.

Foto: https://timenote.info/lv/Janis-Rugens

Elektroniskie resursi:

https://www.literatura.lv/lv/person/Janis-Rugens/872559

https://timenote.info/lv/Janis-Rugens

Literatūra:

• Latviešu rakstniecība biogrāfijās.-Rīga:Zinātne,2003.-501.lpp.
• Kaudzīte M.Atmiņas par J.Ruģēnu
• Kaudzīte M.Atmiņas no”tautiskā laikmeta”..Cēsis;R.,1924.1.sēj.
• Apīnis A.Neprasot atļauju.R.,1987,89-95.,112-119.lpp.
• Jānis Ruģēns//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva pag.,1939.-426.lpp.
• Sarma Jānis. Vīru valoda : stāsti / Jānis Sarma. – B.v. : Vilis Štāls, 1955. – 243 lpp. (par Ruģēnu Jāni)
• Āži dārzā : Uz Simjūda tirgu atskatoties / sagat.J.Tančers // Valmieras Vēstis. – (1997). – 10./16.nov., 3.lpp. (par Ruģēnu Jāni).
• Mežulis, Arvīds Tautas dziesminieks :(no cikla “Mūsu novadnieki”) // Valmieras Vēstis – 1997. – 15./21.sept. 5.lpp. (par Jāni Ruģēnu)
• Zeļenko, Dzidra Pirms 155 gadiem pirmo reizi atskanēja jautājums: “Kad atnāks latviešiem tie laiki?” :[Par dzejn. Jāni Ruģēnu (1817-1876)] // Kurzemes Vārds – 1996. – 12.okt.