Rutku Tēvs

Rutku Tēvs (īstajā vārdā Arveds Mihelsons; 23.10.1886. Strazdumuižā pie Rīgas – 14.10.1961. Rīgā, apbedīts Meža kapos) – rakstnieks, aktieris.
Dzimis galdnieka ģimenē. Mācījies Biķeru draudzes skolā, vācu amatnieku skolā Rīgā, beidzis Rihtera mūzikas skolas dramatisko klasi.
No 1906. gada aktieris R. Tautmīļa – Bērziņa trupā, “Rotas”, Torņakalna, Apollo, Ziemeļblāzmas teātrī. 1907. gadā iesaukts armijā, darbojies armijas trupā Toboļskā. Pirmā loma – Rutku Tēvs P. Kūlas lugā “Uz priekšu būšu gudrāks” kļuvusi par rakstnieka pseidonīmu. 1911. – 1914. darbojies Rīgas Latviešu teātrī, 1. pasaules kara laikā 3. Kurzemes strēlnieku pulka trupā, Čerskas gūstekņu nometnes teātrī Vācijā, Rīgas latviešu pilsētas teātrī (1917-1918), Valmieras Padomes teātrī (1919), latviešu strēlnieku pulku frontes teātrī Krievijā un Maskavas latviešu teātrī “Skatuve”(1919-1921). Darbojies arī par režisoru. 1922. – 1934., 1941. – 1943., 1945. – 1956., izņemot 1926. – 1927. gada sezonu, kad bijis angažēts Nacionālajā teātrī, bijis Dailes teātra aktieris. 1934. – 1940. un no 1956. gada strādājis galvenokārt literāru darbu. Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1955).
Rutku Tēvs bijis humoristiskā žurnāla “Gailis” redaktors (1912-1913), latviešu strēlnieku divīzijas laikraksta “Cīņas Balss” līdzstrādnieks (1920), humoristiska laikraksta “Sikspārnis” un tā literārā pielikuma redaktors 1922-1923), satīriskā laikraksta “Joku Ziņas” redakcijas kolēģijas loceklis (1926), “Pūcesspieģeļa satīriskā kalendāra” redaktors (1924-1933). Pirmā publikācija – humoristisks dzejolis “Dziesma par mākslas jāšanu” žurnālā “Vārdotājs”1906. gadā (21.nr.). Sarakstījis 10 piedzīvojumu romānus par Rīgas, Kurzemes hercogistes un Latvijas vēsturi no 14. gs. līdz 19.gs. 1. pusei: “Dumpīgā Rīga” (1930, teātrī 1931. gadā autora dramatizējumā), “Latvietis un viņa kungs” (sarakstīts 1926-1927, grāmatā 1932-1933), “Bendes meita” (1933),”Mūksalas brāļi” (1934), “Gambija”, “Klibā Skrodera iela” (abi 1935), “Trīs vella kalpi” (periodikā 1953., grāmatā 1990, ekranizēts ar nosaukumu “Vella kalpi 1970 un “Vella kalpi Vella dzirnavās”1972., teātrī 1991), “Sabas ķēniņienes pēctecis” (periodikā 1936), “Sumpurņu ciems” (1937), “Aklais Valentīns” (1938). Nepabeigti romāni “Pie Lielā Pumpja” un “Pans Ignacs”. Izdots stāstu krājums “Degošās sirdis” (1937), kurā izmantota galvenokārt vēsturiska viela. Rutku Tēva prozas pamatā- vēsturiski notikumi un personas, spēcīgs Laikmeta kolorīts ar dominējošu dēku elementu sižeta risinājumā. Personāžu tēlojumā- krass labā un ļaunā pretstats, latviešu tautas pārstāvju tēlojumā dominē vitalitāte un optimisms.
Rutku Tēvs sarakstījis vairākas viencēliena komēdijas: “Lauvu dīdītāja”, “Pasaules brīnums” (abas 1922), “Brīvais pilsonis”, “Buržujs Jānis”, “Sievietes mīlas ieroči”, “Vēlēšanu drudzī” (visas 1924), “Inteliģentas meičas” 1926), “Gals labs, viss labs”, “Laulības medus mēnesī”, “Sirdsdraugs Kārlis” (visas 1929), “Kristus otrā atnākšana” (1931); lugām feļetoniska pieskaņa. Rakstījis arī feļetonus. Sakopojis vairākus anekdošu krājumus: “Mīlestības pirtiņa”, “300 anekdotes”,  “Smieklu vācele” , “Žvingulī un paģirās”, “Galantērijas un pikantērijas” (visi 1929), “Jautrā bunkurā” (1943) u. c. Sastādījis aforismu un sentenču krājumu “Sieviete” (1933).
Rutku Tēvs tulkojis I. Vazova “Varonīgā bulgāriete”(1912), L. Volfa “Nauda un ārprāts”(1931), A. Dimā “Marata dēls”(1932), “Olimpija” (1934), K. Zeiberta “Pret mežu… marš, marš!” (1943), B. Gorbatova “Lieli ūdeņi” (1949), V. Rejmonta “Zemnieki” (1953, kopā ar F. Rūmnieku), N. Gogoļa “Mirušās dvēseles”(1955, kopā ar M. Šūmani), N. Černiševska “Prologs”(1956) u. c. Rutku Tēvs pētījis latviešu teātra vēsturi, manuskriptā palicis darbs “Materiāli teātra vēsturei” (ap 1000 lappušu glabājas Teātra darbinieku savienībā). Latviešu kultūras vēsturē nozīmīgs krājums “Latviešu teātris anekdotēs. No 1804. līdz 1940. gadam” (1943, daļēji izlasē “Dumpīgā Rīga” (1976).

Foto: https://www.literatura.lv/personas/rutku-tevs

Elektroniskie resursi: 

https://www.literatura.lv/lv/person/Rutku-Tevs/872553

https://timenote.info/lv/Arvids-Mihelsons

Literatūra:

• Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 508.-509.lpp.
• Rutku Tēvs. 50 rampas gaismas gadu. Tēvijas Sargs, 1940, 5.I-14.VI.
• Bērziņa E. Arveda Mihelsona darbīgais mūžs//Teātris un dzīve, 1965, 9.
• Bībere L. Dažās lappuses no Rutku Tēva dzīves//Rutku Tēvs. Dumpīgā Rīga. R., 1976.
• Liepiņs H. Arveds Mihelsons – skolotājs un kolēģis//Dzimtenes Balss, 1986, 24.VI.
• Rakstnieks [J.Lācis] intervē aktieri un rakstnieku//LM, 1988, 8.I.