Novadpētniecība / Novadnieki / Literāti / Saulietis Augusts (Plikausis Augusts)

Saulietis Augusts (Plikausis Augusts)

Dzimis:1869. gada 22. decembrī Grašu pagastā Sauliešos, Latvijā
Miris:1933. gada 27. janvārī Cesvaines pagastā, apbedīts Ķinderu kapos
Darbības joma:pedagoģija, rakstnieks
Saistība ar novadu:1889. gadā mācījies skolotāju kursos Valmierā
Pseidonīmi:Saulietis Augusts, Skrabacis, Ansis Gaudarvalks
Saulietis Augusts

Dzīve un radošā darbība

Saulietis Augusts (īstajā vārdā Augusts Plikausis; 22.08.1869. Grašu pagasta Sauliešos – 27.01. 1933. turpat, apbedīts Cesvaines pagasta Ķinderu kapos) – rakstnieks.
Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies Grašu pamatskolā, Cesvaines draudzes skolā, beidzis Kārzdabas pareizticīgo draudzes skolu (1887). 1889. gadā mācījies skolotāju kursos Valmierā, kur iepazinies ar Apsīšu Jēkabu. 1890. gadā Rīgā nokārtojis tautskolotāja eksāmenu. Strādājis par palīgskolotāju Straupē (1890.-1891.), par pagastskolas pārzini Grašos (1892.-1900.), par grāmatvedi naftas tirdzniecības kantorī Groznijā (1900-1901). 1901. gadā kantorists laikraksta “Latviešu Avīzes” ekspedīcijā Jelgavā. 1902. – 1915. gados latviešu valodas un literatūras skolotājs A. Rūmanes – Ķeniņas sieviešu proģimnāzijā un A. Ķeniņa zēnu reālskolā Rīgā. 1904. gadā kopā ar A. Ķeniņu, Pavasaru Jāni un J. Rozentālu nodibinājis grāmatu apgādu “Zalktis”. 1906. – 1901. almanaha, vēlāk žurnāla “Zalktis” redakcijas loceklis. 1909.  gadā Saulietis nodibināja savu apgādu “Varavīksna”, kur izdevis galvenokārt paša darbus. 1914. – 1915. vadījis laikraksta “Latvija” literāro daļu, tad devies bēgļu gaitās un dažus mēnešus dzīvojis Petrogradā. 1916. gadā atgriezies tēva mājās ” Sauliešos”, kur līdz 1921. gadam nodarbojies ar lauksaimniecību. 1919. – 1924. latviešu literatūras skolotājs Cesvaines vidusskolā. 1926. gadā apprecējies ar pianisti Mariju Valteri.
Saulietis rakstījis stāstus, lugas, dzejoļus, tēlojumus, apceres, esejas. Sācis rakstīt un publicēties 90. gados žurnālā “Austrums”, laikrakstos “Balss”, “Dienas Lapa”. Pirmais dzejolis “Vējš, tu netrokšņo!…” publicēts laikrakstā “Balss” 1893.16./28.06. Laikrakstā “Dienas Lapa” 1893.13./25.07-21. 08/2. 09 iespiests Saulieša tulkotais I. Turgeņjeva stāsts “Jēkabs Pasinkovs”. Pirmais Saulieša stāsts “Iz jaunības gadiem” publicēts laikraksta “Dienas Lapa” pielikumā (1893.26.06.). Saulieša ražīgākais daiļrades posms bija gadsimtu mijā. 1897. gadā izdots Saulieša pirmais dzejoļu krājums “Meža šalkas”, 1901. – 1903. gados publicēti atsevišķi stāsti (“Soda diena”, “Aiz sniega un tumsas”, “Vientiesītis”, “Pērkons”, “Purvā”, “Kalējs Indriķis”, grāmatās visi 1904). Pārējie stāsti publicēti vispirms galvenokārt periodikā, pēc tam Saulieša kopotos rakstos, kas izdoti vairākkārt. 1910. gadā iznācis Saulieša romāns “Varavīksne”. Saulieša daiļradē saskatāmas gan J. Neikena, brāļu Kaudzīšu un Apsīšu Jēkaba reālistiskās prozas tradīcijas, gan simbolisma un jaunromantisma (īpaši J. Poruka) ietekme. Jaunlaiku cilvēka tēlā Saulietis ievij noslēpumaino un mistisko (stāstos “Veļu tiesa”, sarakstīts 1912, publicēts 1925; “Neaizberamā aka”, sarakstījis 1913, publicēts 1927). Saulieša prozā subjektīvu izjūtu fiksācija mijas ar nepiepildāmām ilgām pēc tikumiskas skaidrības. Galvenās tēmas: cilvēka ciešanu, vientulības un atšķirtības motīvi, sirdsapziņas un vainas, nozieguma un atmaksas problēmas, dzīves un nāves, cilvēka ideālu un meklējumu traģika. Saulieša darbu kompozīcijā liela nozīme zemtekstam, atmosfērai, kaut arī tēlu un jūtu loks parasti veidots vienā noskaņā. Cilvēka iekšējās dzīves simbolisku vispārinājumu Saulietis parasti panāk ar daudznozīmīga dabas tēlojuma palīdzību, kas emocionāli atbalso varoņu iekšējo dvēseles stāvokli.
Saulieša lugas bieži veidotas kā dramatiski tēlojumi. Lugu “Pret ziemeļiem” (grāmatā un arī teātrī 1911), “Jēkabs Saltups” (grāmatā un teātrī 1913), “Audžu bērni” (1928, teātrī 1930) centrā morālo vērtību pārmantojamības problēma; lugā “Ķēniņš Zauls” (1929, teātrī 1930) cilvēka likteņa traģisms iemiesots mitoloģiskā materiālā. Vēl Saulietis sarakstījis drāmas “Līgo” (grāmatā un teātrī 1922), “Rīta blāzma” (1932), traģikomēdijas “Nepilnīgais” (1926), “Svētki Prātaiņos” (grāmatā un teātrī 1932), komēdijas “Pašam sava saimniecība” (1914, teātrī 1951), “Sirdskaite” (grāmatā un teātrī 1923), “Inteliģenti” (1925), “Lakstīgalu perēklis” (1932).
Saulieša dzejoļi krājumos “Meža šalkas” (1897), “Dzeltena lapa” ,”Klusas dienas” , “Pa melnu nakti” , “Sniega laukos” , “Te un tāli” (visi 1904), “Dzimtene” (1909) ir noskaņām bagāta dabas lirika, tās pārdzīvojums organiski pāraug rezignētā cilvēka dzīves izjūtas tēlojumā. Pārējie Saulieša dzejoļi ietverti Rakstu 9 grāmatās (1926). Saulietis sarakstījis arī nelielas liroepiskas poēmas (“Līdumnieks”, sarakstīta 1901, publicēta 1904; “Dzimtene”, 1909; “Veltis”, “Tēva roka”, abas 1927; un citi), dzejoļus prozā un skices, kas ietvertas Rakstu 6 grāmatās (1925), sarakstītas arī tēlojumu ciklu “Revolūcija Prātaiņos” (1923) ar spilgtu laikmeta dokumentalitāti.
Apcerēs un esejās Saulietis galveno uzmanību pievērsis tautas garīgā spēka avotiem, ko saredz valodā, tautasdziesmās, daiļliteratūrā (“Latviešu sēta un tautas gara tradīcijas”, 1913, “Tēvu saulē”, 1927, un citi). 20. un 30. gados Saulietis savus darbus publicējis izdevumos “Piesaule”, “Latvis” , “Burtnieks” , bija viens no aktīvākajiem žurnāla “Daugava” līdzstrādniekiem. Citi pseidonīmi:  Skrabacis, Ansis Gaudarvalks.
Ķinderu kapos 1938. gadā atklāts K. Jansona veidots Saulieša piemineklis. 

Kopoti raksti 3 sējumos (1904 – 1909),, Raksti 5 grāmatās (1914 – 1915), 15 grāmatās (1924 – 1927). Prozas izlases: “Izmeklēti raksti” (1922), “Rakstu izlase jaunatnei” (1-3, 1924 – 1925), “Mazā pasaule” (1942), “Neaizberamā aka” (1956), “Aiz sniega un tumsas” (1958), “Uguntiņa” (1981). Dzejas izlases: “Tālas vēstis” (1924), “Aiz zaļiem kalniem” (1969).

Foto: https://www.literatura.lv/personas/augusts-saulietis

Elektroniskie resursi: 

https://valmiera.biblioteka.lv/Alise/lv/advancedsearch.aspx?crit0=auth&op0=LIKE%&val0=Saulietis,%20Augusts&c=1&c=2&c=3

https://www.literatura.lv/lv/person/Augusts-Saulietis/872540

https://timenote.info/lv/Augusts-Saulietis

Literatūra: 

  • [Zeiferts] Teodors. Saulietis // Saulietis A. Raksti R., 1924. 1.grāmata
  • Saulietis A. Tāli laiki un gaiši tēli // Latvju Grāmata, 1931, 2- 3
  • t.p. No atmiņu lapotnes ap Teodoru // Teodora Zeiferta piemiņai. R., 1932
  • Līgotņu Jēkabs. Liela tautas rakstnieka piemiņai // Piesaule, 1933, 2
  • Veselis J. Pārdomu grāmata. R., 1936
  • Ērmanis P. Saulieti atceroties // Ērmanis P. Sejas un sapņi. Stokholma, 1955
  • Zirnītis E. Augusts Saulietis // Tilts, 1970, 104/105
  • Damburs E. Ievads // Saulietis A. Uguntiņa. R., 1981
  • Smilktiņa B. Ētiskie maksimālisti // Smilktiņa B. Latviešu novele (līdz 1940.g.). R., 1981
  • Hausmanis V. Augusts Saulietis – dramaturgs // Saulietis A. Pret ziemeļiem. R., 1986
  • Eihvalds V. Ar gaišu vaigu // Skola un Ģimene, 1989, 12.
  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – R.: Zinātne, 2003. – 741lpp.
  • Augusts Saulietis//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-435.lpp.
  • Kreicers H.Ievads latviešu rakstniecībā.-Augsburga,1946.-70.lpp.