Talcis Ādolfs

Dzimis:1904. gada 16. novembrī Ipiķu muižā, Latvijā
Miris:1983. gada 14. decembrī Rīgā, apbedīts Raiņa kapos
Darbības joma:literatūra, žurnālistika
Saistība ar novadu:mācījās Rūjienas vidusskolā
Pseidonīmi:T. Ādams, Arkādijs Vica, Atāls, A.Tilmanis u. c.
Talcis Adolfs

Dzīve un radošā darbība

Talcis Ādolfs (16.1.1904. Ipiķu muižā – 14.12.1983. Rīgā, apbedīts Raiņa kapos) – rakstnieks.
Dzimis laukstrādnieku ģimenē. Mācījies Rūjienas vidusskolā, Rīgas pilsētas amatniecības skolā, 1931. gadā beidzis Rīgas Tautas augstskolas literatūras un žurnālistikas studiju. Bijis tautas augstskolas žurnāla “Signāls” faktiskais redaktors (1928-1930), 1930. – 1934. strādājis par literātu biedrības “Domas” valdes sekretāru, 1933. – 1934. vienlaikus arī par laikraksta “Dienas Lapa” redakcijas sekretāru. 1934. – 1940. bijis akciju sabiedrības “Riti” inkasents, 1940. gadā – laikraksta “Daugavas Vēstnesis” atbildīgais redaktors, 1941. gadā – laikraksta “Literatūras Avīze” redakcijas sekretārs. 2. pasaules kara laikā, cīnoties Sarkanās armijas pusē, kritis gūstā, bet atbrīvots; strādājis Priedaines kūdras fabrikā. 1944. – 1945. PSRS Literatūras fonda Latvijas republikāniskās nodaļas direktora vietnieks, 1945. – 1948. Padomju Latvijas Rakstnieku Savienības valdes sekretāra palīgs un vietnieks. 1949. – 1950. žurnāla “Bērnība” skolu daļas vadītājs, 1954. – 1956. laikraksta “Cīņa” speciālkorespondents. 1956. -1965. Rakstnieku Savienības valdes sekretārs. Pēdējos 19 mūža gados strādājis Latvijas komitejā kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs- bijis komitejas valdes priekšsēdētājs un padomes vecākais. Vērtējis ārzemju latviešu rakstnieku (J. Bičoļa, Anšlava Eglīša, P. Jēgeres- Freimanes, J. Klīdzēja, N. Valtera u. c.) darbus, sacerējis feļetonus par latviešu emigrāciju. Rakstnieku Savienības biedrs (1940), LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1964).
Pirmā publikācija – stāsts “Vecā ķieģeļnieka jubileja” laikrakstā “Sociāldemokrāts”1928.22. -23.05. Pēc kara darbojies galvenokārt mākslinieciskā apraksta žanrā, arī stāstos, novelēs, tēlojumos pievērsies konkrētiem cilvēkiem un notikumiem – Atlantijas zvejniekiem, neskarto zemju apguvējiem, izlūkiem u. c. Izdotas grāmatas: “Dumpīgā grāmata” (1931), “Manas raibās dienas” (1958), “Tālajos ciemos” (1960), “Dižjūras kapteinis” (1962), “Tikšanās ar okeānu” (1964, pārstrādāts izdevumā “Ak vai, kā jūra krāc” 1984), “Ko šalc priedulājs” (1967), “Soļi tumsā” (1969, kopā ar F. Rekšņu), “Sūrie vēji” (1974) u. c., arī grāmatas bērniem. Sastādījis aprakstu krājumus, publicējis recenzijas, kritiskus apcerējumus par literatūras jautājumiem.

Foto: https://www.literatura.lv/lv/person/Adolfs-Talcis/872440

Elektroniskie resursi:

https://timenote.info/lv/Adolfs-Talcis

https://www.literatura.lv/lv/person/Adolfs-Talcis/872440

https://valmiera.biblioteka.lv/Alise/lv/advancedsearch.aspx?crit0=auth&op0=LIKE%&val0=Talcis,%20%c4%80dolfs&c=1&c=2&c=3

Literatūra:

  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 587.lpp.
  • Melbārzdis J. Ievadam//tTalcis Ā. Jaunības dienu pēdās. R., 1979.
  • Pijols I. Mūžīga nemiera gars//Karogs, 1984, 11.
  • Ādolfam Talcim- 90/materiālu sagat. J. Landrāts//Rūjienas Vēstnesis, 1994, 11.XI.
  • Anerauds J. Ādolfa Talča piemiņai:16.XI 1904- 14.XII 1983/Jānis Anerauds//Karogs.-Nr.2,185.-187.lpp.