| Dzimis: | 1867. gada 31. decembrī Bilskas pagasta Iekaros, Latvijā |
| Miris: | 1924. gada 27. decembrī Bilskas pagasta Iekaros, apbedīts Smiltenes kapos |
| Darbības joma: | Rakstnieks |
| Saistība ar novadu: | bijis mājskolotājs Vaidavā |
| Pseidonīmi: | Zeiboltu Jēkabs |
Dzīve un radošā darbība
Zeiboltu Jēkabs (arī Jēkabs Zeibolts, 31.12.1867. Bilskas pagasta Iekaros – 27.12.1924. turpat, apbedīts Smiltenes kapos) – rakstnieks.
Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies vietējā pagastskolā Bāčos, Smiltenes un Aumeisteru draudzes skolās un J. Cimzes Skolotāju seminārā Valkā, ko Zeiboltu Jēkabs nebeidza, tomēr pēc tam ieguva skolotāja un arī mājskolotāja tiesības. Strādājis par skolotāju vairākās Ziemeļvidzemes skolās. Gadsimtu mijā mājskolotājs Vaidavā (Valmieras tuvumā). Šie gadi Zeiboltu Jēkaba literārajā darbībā bija visražīgākie. Sākoties soda ekspedīciju darbībai, Zeiboltu Jēkabs 1905. gada beigās devās uz Pēterburgu, pēc tam uz Lietuvu. No 1908. gada dzīvoja savās tēva mājās Iekaros.
Pirmā publikācija – stāsts “Zelta Emma” laikrakstā “Dienas Lapa” 1891.13.07-3.08. Stāstā reālistisks tēlojums mijas ar triviāliem paņēmieniem, kas aizgūti no tā sauktās sēnalu literatūras. Labākajā darbu daļā Zeiboltu Jēkabs ir reālists. Zeiboltu Jēkabs rakstījis lugas, stāstus, romānus. Lugās “Mājas naids” (1895, teātrī 1896) un “Trīs soļi uz laimi” (teātrī 1899) konflikta pamatā cilvēka degradācija, ko izraisījusi mantas vara. Tās negatīvā loma gan indivīda, gan sabiedrības dzīvē atveidota visā Zeiboltu Jēkaba jaunradē. Mazāk nozīmīgas lugas ir “Jaunais skolotājs” (1896), “Mirdza” (1905) un “Saules stars” (sarakstīta 1909, grāmatā 1915. gadā). Nozīmīgi stāsti – “Garā diena” (periodikā 1898, grāmatā 1902), “Godības Skudrājos ” (periodikā 1900), “Zemdabis laimē” (periodikā 1900, grāmatā 1902).
Zeiboltu Jēkaba romāni bija visai jūtams ieguldījums latviešu romāna žanra attīstībā. Pats rakstnieks par romāniem uzskatījis trīs: “Liktenis” (periodikā 1897 ar cenzūras svītrojumiem, grāmatā 1902; cenzūras svītrojumi novērsti 1927. gadā), “Rīta salna” (periodikā 1899), “Ūdens burbuļi” (žurnālā “Austrums”1900, grāmatā 1925). Romāna žanram pieder arī Zeiboltu Jēkaba darbi “Caurie ziedi” (laikraksta “Dzimtenes Vēstnesis” pielikumā 1913. gadā) un “Barons Bunduls” (“Dzimtenes Vēstnesis”, 1916). Zeiboltu Jēkaba literāro darbu pamatā paša pieredzētais un vērotais. Romānā “Ūdens burbuļi” tēlotā mazpilsēta atgādina Valmieru. Zeiboltu Jēkabs veiksmīgi atklājis raksturus komiskā skatījumā, īpaši romānā “Barons Bunduls”. Komiskas epizodes sastopamas gandrīz visos Zeiboltu Jēkaba darbos.
Foto: https://www.literatura.lv/personas/jekabs-zeibolts
Elektroniskie resursi:
https://timenote.info/lv/Jekabs-Zeibolts
https://www.literatura.lv/lv/person/Jekabs-Zeibolts/880583
Literatūra:
- Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 654.-655.lpp.
- 2.Knope E. Zeiboltu Jēkabs un laikmeta norises//Zeiboltu Jēkabs. Ūdens burbuļi. Barons Bunduls. R., 1985;
- Knope E. Zeiboltu Jēkabs. Romāni “Liktenis” un “Caurie ziedi”//Zeiboltu Jēkabs. Liktenis. Caurie ziedi. R., 1987.
- Jēkabs Zeibolts//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-546.lpp.
