Čaks Ivars

Dzimis 1943. gada 22.martā Rīgā agronoma ģimenē. Beidzis Dailes teātra 3. studiju (1962). Līdzās aktiera darbam pievērsies scenogrāfijai, kas ar laiku kļuvusi par viņa radošās darbības pamatnozari. Strādājis Valmieras Drāmas teātrī (1962 – 1967, aktieris un scenogrāfs), Dailes teātrī (1976 – 84), režisora palīgs, scenogr.), Rīgas Operetes teātrī (1985 – 87, galv. mākslinieks); Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja galvenais mākslinieks (1990 – 93). Teātra darbinieku savienības biedrs kopš 1967. piedalījies atsevišķu uzvedumu sagatavošanā Liepājas teātrī, tautas teātros (Jelgavā un Bauskā) un Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā. Sadarbojies ar režisoru O.Kroderu Valmieras (I.Gončarova, V.Rozova „Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts”, 1967; M.Gorkija „Zikovi”, 1968; S.Aļošina „Seviljas siržu lauzējs”, 1969; A.Tolstoja „Sāpju ceļi”, 1970) un Liepājas (M.Mičelas „Vējiem līdzi”, 1987) teātrī, P.Lūci (A.Brigaderes „Sievu kari ar Belcebulu”, 1972; A.Ostrovska „Arī sievietes pārskatās”, 1973; J.Krūsvala „Mākoņu krāsas”, 1985) un M.Ķimeli (N.Gogoļa „Precības”, 1970; P.Šefera „Smiekli tumsā”, 1973) Valmieras teātrī, A.Matīsu un A.Liniņu Dailes teātrī (Z.Nalkovskas „Sievu nams”, 1976, balva poļu dramaturģijas skatē PSRS; Ā.Kertēsa „Atraitnes”, 1979; Č.Aitmatova „Un garāka par mūžu diena ilgst”, 1984). Dailes teātrī veidoti arī H.Vuolijoki „Niskavuori maize” (1981), B.Saulīša „Marta īdas” (1983), A.Barangas „Svētais Mitīke” (1983, balva rumāņu dramaturģijas skatē PSRS). Čaks strādā ar telpiski apjomīgiem uzbūves elementiem, kas veido vides realitāti; viņam raksturīga arī rūpīga detaļu atlase un faktūru izteiksmība.
Sagat. R.Lāce

Avots:

• Māksla un arhitektūra biogrāfijās / atbild. red. A.Vilsons: [3 sējumos]. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. – (“Latvija un latvieši”). 1.sēj. A – Kal. – 239 lpp. : il.,ģīm.  ISBN 5-89960-057-8.