The Europe Challenge 2021

2021. gada 9. maijā, Eiropas dienā, tika uzsākts “Eiropas Izaicinājums 2021”. Tēmas, ko risināja iesaistītās bibliotēkas un viņu kopienas, ir lasītprasme, pilsētu bioloģiskā daudzveidība, droša digitālo tehnoloģiju izmantošana, sievietes un tehnoloģijas, sabiedrības veselība un mākslīgais intelekts, demokrātija, integrācija un vienlīdzīgas tiesības, kā arī mūsu publisko telpu atjaunošana. Valmieras integrētā bibliotēka iesaistījās projektā “Eiropas Izaicinājums 2021” ar mērķi aktualizēt publisko bibliotēku nozīmi un funkciju daudzveidību administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Projekta aktivitātes vienoja cilvēkus no jaunveidotā Valmieras novada un rosināja sarunāties un līdzdarboties, lai cilvēki justos vienlīdzīgi un saprastu savu lomu vietējā reģiona, valsts un Eiropas attīstībā. “Demokrātijai ir nozīmīga publiskā telpa un cilvēkiem ir nozīmīgi līdzdarboties, lai šo publisko telpu un demokrātiju saglabātu” D. Rokpelne, Valmieras bibliotēkas direktore.

Ikvienam 9. maijā plkst. bija iespēja piedalīties “Eiropas Izaicinājums 2021” tiešsaistes atklāšanas pasākumā. Tiešraides laikā interesenti tika iepazīstināti ar “Eiropas Izaicinājumu 2021” un kopā tika apspriests, kā šī jaunā iniciatīva tiecas pēc lieliem un maziem risinājumiem mūsdienu aktuālākajām problēmām.

Eiropas Kultūras fonda izdevumā Common Ground var lasīt publikācijas, kas veltītas bibliotēkām kā demokrātijas, līdzdalības un kultūras apmaiņas vietām, kā arī par bibliotēku nozīmi ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanā.

Eiropas izaicinājums pirmām kārtām ir par mūsu Valmieras novada iedzīvotājiem, par mums pašiem un par katra ieguldījumu publiskās telpas veidošanā. Vasaras laikā uzrunājām un tikāmies ar vairākiem novada iedzīvotājiem, lai runātu par to, kas viņiem ir svarīgs – par  vietējo kopienu un apkaimi,  par ģimeni, par līdzdalību, vietējo mantojumu un identitāti, profesionālo mākslu un kultūras izglītību, kā arī to, kā viņi saskata bibliotēkas lomu publiskās telpas veidošanā.

Pēc šīm sarunām, sadarbībā ar ReTV, tapa īsi videosižeti. Izmantojot šīs tēmas, mēs uzsvērām bibliotēku kā cilvēku sanākšanas, ideju un viedokļu apmaiņas vietu, kā atbalstu līdzdalībai, meklējām piemērus, kā bibliotēkas var atbalstīt kopienas vietējo problēmu risināšanā. Papildus tam mēs rādījām, kā vietējās kopienas stiprina demokrātiskās vērtības, veicot ieguldījumu vietējā līmenī.

Europe Challenge komanda tiekas ar kopienas locekļiem Strenčos, lai runātu par nesen izdoto grāmatu “Stikla strenči”. Bibliotēka rīkoja grāmatu atvēršanas pasākumu, un tā aizsāka daudz sarunu starp vietējiem iedzīvotājiem par viņu vēsturi, pilsētas vēsturi un kopīgajām atmiņām.

Europe Challenge komanda tiekas ar Ievu Zemīti no biedrības “Oleru muiža”. Saruna par biedrības darbu, vietējo mantojumu, kultūrizglītību un to, kā tas rosina cilvēkus iesaistīties.

Europe Challenge komanda tiekas ar Kristīni Budahu no Rujienas un Ilzi Mitāni no zemnieku saimniecības “Jēru klubs”, lai runātu par ģimenes vērtībām un lasīšanu kā instrumentu indivīda un sabiedrības veidošanā. Un kā bibliotēka to var atbalstīt?

Europe Challenge komanda Koņu pagastā tiekas ar Agritu Gruzdiņu un Edīti Krastiņu. Šī ir saruna par mūsu kultūras mantojumu un tā nozīmi vietējā sabiedrībā. Vietējo atmiņu, objektu un vietu saglabāšana vienmēr ir veids, kā tuvināt cilvēkus.

Apkaimes biedrība “Jāņparks” un Europe Challenge 2021 Valmiera bibliotēkas komanda kopā organizēja pasākumu, kas pulcināja vietējo iedzīvotājus uz stāstu stāstīšanu. Apkaimes biedrība “Jāņparks” būtībā ir aktīvu iedzīvotāju grupa, kas vēlas uzlabot savu apkārtni, iesaistot cilvēkus piedalīties vietējās iniciatīvās, strādāt kopā un veidojot savu apkārtni par labāku dzīvesvietu. Viņi ir tikai savu ideju sākumā un lēnām veido savstarpējās attiecības. Valmieras bibliotēka var būt lielisks līdzeklis, lai palīdzētu viņiem spert nākamos soļus. Bibliotēka sniedza palīdzību dažādiem organizatoriskiem jautājumiem, nodrošināja pasākuma publicitāti, veicināja sarunas. Tas bija stāstu vakars, kurā kopienas locekļi runāja par vietējo apkārtni un dalījās piederības sajūtā.

Uz skatuves kāpa 7 jānparcieši, kas dalījās atmiņās par notikumiem, vietām, savām ģimenēm un māju celtniecību. Bija stāsti par vietējo parku, dzelzceļa staciju, vietējiem veikaliem, kaimiņattiecībām, kā arī radošiem cilvēkiem, kuri dzīvo apkārtnē. Pulcējās vairāk nekā 90 cilvēku, lai klausītos stāstus un arī dalītos savās atmiņās. Daudzas privātas sarunas un stāti, kuri palika nedzirdēti, taču arī tās kalpoja kopienas identitātes stiprināšanai.

Plašāku atspoguļojumu pasākums guvis arī portālā “Valmieras Ziņas”

Sarunas notika  “Jēru klubā” z/s Ķeiķi, netālu no Mazsalacas. Pasākumu  organizēja gan Europe Challenge 2021 Valmieras bibliotēkas komanda, gan apkaimes kopiena, kas pulcējas ap “Jēru klubu”. Vakara programmā bija saimnieces gatavota jēra gaļas zupas, vafele ar kafiju, un sarunu festivāla LAMPA video skatīšanās, diskusijas. 

Sarunas, kas notiek vakariņu laikā, ir neformāls veids, kā vienot cilvēkus, lai dalītos ar pieredzi un viedokļiem, runātu par vietējām problēmām un atrastu kopējus mērķus un partnerus. Kopēji noskatītais video no sarunu festivāla LAMPA piedāvājuma  kalpoja kā ierosinājums sarunai.

Ko mēs skatījāmies?  Saruna “Privātuma apspiešana un personas brīvība” meklēja  atbildes uz jautājumiem: Kāpēc autoritāra vara vienmēr cenšas iejaukties cilvēku privātajā dzīvē? Kāpēc autoritāras varas vienmēr ir centušās paturēt kontroli pār cilvēku privāto dzīvi? Vai intīmās brīvības zonu zaudēšana palīdz sagraut cilvēku spēju pretoties apspiešanai? Kā vēsturiskā pieredze ietekmē mūsdienu Latvijas sabiedrību un tās attieksmi pret cilvēka privāto dzīvi?  Videosarunu veidoja izcila komanda: publicists Ilmārs Šlāpins, mākslas kurators un teorētiķis Kaspars Vanags, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.

Pasākums pulcēja novada aktīvos sabiedrības pārstāvjus.

Kultūras mantojums un stāstniecība

Valmieras bibliotēkas novadpētniece Agita Lapsa sarunājas ar Edīti Krastiņu par viņas dzimtas mantojumu – kamanu segu. Tas ir stāsts ne tikai par segu, tie ir stāsti par dzimtas vēsturi, par novadu, par tām liecībām, kas var nenojaustas glabāties ikkatrā mājā.

Muiža kā Latvijas kultūrvides vērtība

“Oleru” muižas saimnieku stāsts par muižas atjaunošanu un bibliotēkas digitālo resursu nozīmi šajā procesā.

Lasīšana kā vērtība ģimenē

Mēs Valmieras bibliotēkā mēģinām izzināt lasīšanas paradumu veidošanos un izpētīt tās nozīmi katra cilvēka dzīvē un demokrātiskā sabiedrībā kopumā. Sarunā piedalās Mitānu ģimene no Skaņkalnes pagasta un Kristīne Budaha ar bērniem no Rūjienas.

Strenči un “Stikla Strenči”. Stāsts par lokālo identitāti

Strenču iedzīvotājiem liels notikums bija grāmatas “Stikla Strenči” izdošana, kuras veiksmīgais pieteikums ir aizrāvis vietējos iedzīvotājus un nostiprinājis viņos lokālās identitātes sajūtu. Video sižetā par to, kā grāmata likusi atminēties dažādas atmiņas par vietām un vietējiem cilvēkiem, kā šī grāmata modinājusi vietējos iedzīvotājos vēlmi nākt kopā un sarunāties.

Valmiermuižas kultūras biedrība

No gadskārtu svinībām līdz Etno mūzikas festivālam. Kā Valmiermuižas Kultūras biedrība, veidojot vidi sev apkārt un aktivizējot vietējos cilvēkus, ir mainījusi lokālo identitāti un piederības sajūtu.

2021.gada 24.novembrī no plkst.18.00 līdz 20.00 tiešsaites platformā ZOOM Valmieras integrētā bibliotēka aicināja ikvienu uz sarunu vakaru  “Līdzdalība = Dzīvesprieks”. 

Sarunu vakars notika Eiropas Kultūras fonda pilotprojekta “Eiropas izaicinājums 2021” ietvaros. Vakara centrālā  tēma bija kopienas līdzdalības potenciāla atklāšana un tā veicināšana. Pirmā diskusija – par individuālo iniciatīvu un tās nozīmi kopienas attīstībā, un katra personīgajā gandarījumā. Otra –  par līdzradīšanu ceļā uz lielāku mērķi – uz Valmieru kā Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027.  Līdzdalība ir ceļš uz iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību. Ikviens var iesaistīties! Bet, kas nepieciešams, lai katrs gribētu būt un būtu līdzdalīgs? Valmiera vēlas kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu (EKG), lai ar kultūras palīdzību panāktu nozīmīgu dzīvesvides transformāciju. Ceļš uz lielāku mērķi – ir mūsu kopīgais stāsts. Ko šajā kontekstā nozīmē līdzdalība? Kā mudināt sabiedrību līdzradīt?

Sarunu dalībnieki: Kristīne Pabērza- Ramiresa, Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA); Ansis Bērziņš, Latvijas pilsoniskā alianse; Ieva Zemīte, biedrība “Oleru muiža”; Lelde Prūse, sarunu festivāla LAMPA producente; Reinis Suhanovs,  režisors, Valmieras pilsētas EKG 2027 mākslinieciskās programmas vadītājs; Toms Upners, Valmieras novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītājs; Aigars Ruņģis, alus darītavas ”Valmiermuiža” saimnieks, uzņēmējs.

18. februārī notika izglītojošs priekšlasījums tiešsaistē „Cilvēks, kas ieiet istabā”: mākslas zinātnieces Aijas Brasliņas priekšlasījums par mākslinieka, Latvijas klasiskā modernisma pārstāvja Niklāva Strunkes biogrāfiju un mākslas atpazīstamību sabiedrībā un saistību ar Valmieras novadu. 

Valmieras Zonta klubs sadarbībā ar Valmieras bibliotēku un Vaidavas pagasta bibliotēku Eiropas Kultūras fonda pilotprojekta “Eiropas izaicinājums 2021” ietvaros rosina diskusijas par līdzdalību un brīvprātīgā darba nozīmi, izceļot gaismā mākslinieku Niklāvu Strunki (1894-1966) – izcilu klasiskā modernisma pārstāvi, kas dzīvoja un strādāja Vaidavā, vēlāk ieguva pasaules slavu, taču daudziem vietējiem iedzīvotājiem par šo personību ir maz zināšanu.  Tika izstrādāta aktivitāšu programma, kuras mērķis bija pastāstīt par slaveno mākslinieku Niklāvu Strunki (1894-1966), tā padziļinot zināšanas un interesi par pagasta kultūras nozīmi valsts kultūras norisēs. Programma “Niklāvs Strunke. No Vaidavas līdz Romai” uzdevums – caur vietējo vērtību apzināšanos, lokālpatriotisma veicināšanu iesaistīt vietējos iedzīvotājus savas vides labiekārtošana.

Par: 
Niklāvs Strunke (1894–1966) latviešu gleznotājs, grafiķis, darbojies vitrāžā, scenogrāfijā, rakstījis par mākslu (arī ar pseidonīmu Palmēnu Klāvs), viens no oriģinālākajiem māksliniekiem latviešu modernistu paaudzē.
Aija Brasliņa grāmatā “Niklāvs Strunke” (2021):
“Starpkaru periodā sasniedzot mākslinieciskās darbības augstākās virsotnes un iemantojot slavenākā latviešu “itāļa”, grāmatu grafikas “pasaku ķēniņa” un leģendāra bohēmista slavu, Niklāvs Strunke savā jaunradē spraigi izdzīvoja plašu pārvērtību spektru- no kreisi noskaņota avangardiska dumpinieka, eiropeiskas laikmetīgās un vecmeistaru mākslas adepta līdz ”ulmaņlaikos” oficiāli atzītam “latviskā stila” noteicējam. Universālais mākslinieks pārstāv paaudzi, kas pasludinātos “jaunās mākslas”principus un nacionālo pašapziņu demonstrēja Pirmā pasaules kara gados un  neatkarīgš Latvijas valsts pastāvēšanas sākumposmā, virzīdama vietējā klasiskā modernisma uzplaukumu un iekļaudamās starptautiskā avangarda apritē. Otrais pasaules karš Strunkes karjeru iedragāja, aizvedot bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur emigrants neiedzīvojās un zaudētās Latvijas vietā par otro dzimteni atzina Itāliju.”

Valmieras Zonta klubs sadarbībā ar Valmieras bibliotēku un Vaidavas pagasta bibliotēku Eiropas Kultūras fonda pilotprojekta “Eiropas izaicinājums 2021” ietvaros rosināja diskusijas par līdzdalību un brīvprātīgā darba nozīmi. Ar dažādām aktivitātēm sasaucot kopienu, sarunājoties, iepazīstinot ar māklsu, ar vietējām izcilām personībām, piemēram, Niklāvu Strunki, apliecināja ikvienam, ka izcilība var rasties jebkurā vietā, ne tikai Valmierā vai Romā. jo tas saistīts nevis ar vietas lielumu, bet ar domas plašumu. Vietējiem iedzīvotājiem kā viena no brīvprātīgā darba idejām tika rosināta iespēja kļūt par brīvprātīgajiem mākslas mediatoriem. 

25. februārī plkst. notika izglītojoša saruna tiešsaistē ar mākslas zinātnieci Māru Žeikari, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izglītības projektu vadītāju. Māra Žeikare stāstīja, kas ir mākslas mediācija, iepazīstināja ar laikmetīgās mākslas darbiem un ar Latvijas laikmetīgās mākslas centra organizētajām izstādēm un to daudzveidību. 

Par mākslas mediāciju: Daudzviet pasaulē laikmetīgās kultūras institūciju izglītības programmas papildina mākslas mediācijas programmas. Tās ir apmācību programmas mākslas auditorijas paplašināšanai, izstādēs un mākslas notikumos integrējot īpaši apmācītus cilvēkus, bieži mākslas neprofesionāļus, kas apmeklētājiem palīdz izprast mākslas darbos ietvertos vēstījumus, sarunas veidā uzvedinot skatītāju piedzīvot mākslas darba atklāšanas brīnumu. Tie nav gidi – mākslas profesionāļi, kādus esam pieraduši sastapt tradicionālās izstādēs. Mākslas mediatori jeb vēstneši ir īpaši apmācīti cilvēki, kas personīgā sarunā ar apmeklētāju palīdz mūsu izstādēs pamanīt interesantas likumsakarības, faktus, dalās ar savām zināšanām un pieredzi, uzklausa apmeklētāju. Viņi rosina uz personīgām pārdomām un atklājumiem, kas tālāk var risināties izstādē, bet tikpat labi – pēc tās apmeklējuma. 

Par sarunas vadītāju: Māra Žeikare ir mākslas zinātniece, kas ikdienā strādā Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā (www.lcca.lv) kā projektu vadītāja, izglītības un mākslas mediācijas programmu kuratore. Bijusi kuratore izstādei un pētniecības projektam “Juris Boiko. Sāls kristāli” (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2016/2017); sastādītāja publikācijai “Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca”. “Juris Boiko un Hardijs Lediņš” (LLMC; 2016, sadarbībā ar Ievu Astahovsku), mākslas mediācijas un izglītības programmu bērniem un jauniešiem vadītāja (kopš 2017). Šobrīd strādā pie mākslinieces Annas Priedolas izstādes “Piena Dienasgrāmatas”, kas no 8. marta būs skatāma Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā Rīgā, un būs veltīta senioriem Latvijā, kas sirgst ar demenci un kurā nozīmīga vieta būs sarunām un mākslas darba iepazīšanai kopā ar mākslas mediatoriem.

Šī gada 9. maijā, kas ir Eiropas diena un nesen Latvijā noteikta arī par Krievijas agresijas pret Ukrainu cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu, notika Eiropas Kultūras fonda pilotprojekta “Eiropas izaicinājums 2021” noslēguma pasākums.

2021. gadā Eiropas Kultūras fonds kopā ar septiņām Eiropas publiskajām bibliotēkām – Valmieras bibliotēku (Latvija), DOKK1 Orhūsas publisko bibliotēku (Dānija), Berlīnes centrālo un reģionālo bibliotēku (Vācija), Gentes De Krook bibliotēku (Beļģija), Kraņas pilsētas bibliotēku (Slovēnija) un Jordi Rubio i Balaguer bibliotēku (Spānija) uzsāka pilotprojektu “Eiropas izaicinājums 2021”, lai aktualizētu bibliotēkas kā drošu publisko telpu Eiropā un nostiprinātu publisko bibliotēku lomu darbā ar kopienām. Ar projekta palīdzību tika pievērsta uzmanība jautājumiem, kas ir aktuāli gan dažādu valstu iekšienē, gan kopīgi Eiropas kontekstā. Neatkarīgi no tā, vai tās ir klimata pārmaiņas, ekonomiskā krīze, polarizācija vai karš, lielākās problēmas var atrisināt tikai tad, ja cilvēki visā Eiropā ir solidāri.

Latvijā 2021. gadā viens no nozīmīgākajiem notikumiem bija administratīvi teritoriālā reforma, un Valmieras novads pēc reformas ir viens no lielākajiem novadiem Latvijā. Aktīvi iedzīvotāji un vietējās iniciatīvas nodrošina pamatu plašākai izpratnei par katras personas nozīmību savas vietas, nācijas un Eiropas nākotnes attīstībā. Valmieras bibliotēka kā projekta mērķi izvirzīja darbu ar dažādām jaunā novada kopienām, lai veicinātu iedzīvotāju kopības un piederības izjūtu jaunajam novadam un veicinātu aktīvo cilvēku tīklošanos.

Projekta sākumā tika organizētas vairākas fokusgrupas, lai kopīgi identificētu kopienām svarīgās tēmas. Bibliotēka kopā ar sadarbības partneriem – Oleru muižu, Jāņparka biedrību, Jēru klubu Skaņkalnē, Vaidavas bibliotēku, “Krāču kakta šķūni”, Camphill ciematu Rožkalni, Strenču pilsētas bibliotēku, Valmiermuižas kultūras biedrību – aicināja kopienas locekļus uz sarunām par Eiropas vērtībām, demokrātiju un līdzdalību Sarunu vakars: Līdzdalība = Dzīvesprieks, kā arī iesaistīja citās dažādās aktivitātēs. Sadarbībā ar ReTV tika sagatavoti video sižeti par Valmieras novada publisko bibliotēku darbības virzieniem un sadarbību ar vietējām kopienām: Jāņparka apkaimes stāsti, Kultūras mantojums un stāstniecība, Muiža kā Latvijas kultūrvides vērtība, Lasīšana kā vērtība, Strenči un “Stikla Strenči”. Stāsts par lokālo identitāti. Savukārt video Valmiermuižas kultūras biedrība vēsta par biedrību, tās darbību un dažādām līdzdalības iespējām.

Eiropas dienā Valmieras bibliotēka kopā aicināja pilotprojektā iesaistītos kopienu locekļus un bibliotekārus, lai piedalītos fonda atvērtai sabiedrībai “Dots” organizētajos dialogu apļos par tēmu “Kas mani stiprina pārmaiņu laikā” un kopīgi piedzīvotu Eiropas Kultūras fonda projekta noslēguma tiešraidi no Amsterdamas.

Pasākumu atklāja Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne: “Eiropas dienā projekta dalībnieki ar gandarījumu atskatās uz paveikto. Saprotot, ka Eiropas diena šogad no dzīvespriecīgiem svētkiem ir kļuvusi par piemiņas dienu, mēs izvēlējāmies projekta noslēguma pasākumam sarunu formātu, kurā darbosimies, lai kopīgi iegūtu jaunu enerģiju un iedvesmu turpmākajām sadarbībām un rīcībām.

Valmieras bibliotēkas ir strādājusi, lai kopienās veidotu tādu atmosfēru, kas veicina līdzdalību un veido atbalstošu vidi katram cilvēkam, kā arī caur sarunām nostiprina izpratni par demokrātiju. Šobrīd šis temats Eiropā ir kļuvis aktuālāks kā brīdī, kad mēs uzsākām dalību projektā. Projektā īstenotās aktivitātes bija vērstas uz to, lai cilvēki savstarpēji iepazītos un ieraudzītu jaunajā novadā neizmantotās iespējas. Izvērtējot projektu, kopienas locekļi norādīja, ka ir iegūti jauni kontakti, piedzīvota tīklošanās un sajusta plecu izjūta, pamanot, ka apkārt ir domubiedri. Noslēguma pasākumā esam aicinājuši visus kopā, lai veidotu sarunas un stiprinātu viens otru”.

Projektā Valmieras bibliotēka sadarbojās ar fonds atvērtai sabiedrībai “Dots”. Ieva Morica, fonda atvērtai sabiebrībai “Dots” izpilddirektore, norādīja: “Demokrātijai ir svarīgi, ka cilvēki iesaistās. Demokrātija nav tikai valsts pārvalde vai dažādi formāli mehānismi, piemēram, vēlēšanas, tikai cilvēktiesības, vārda brīvība utt. Demokrātija ir arī sarunu kultūra un tas, kā mēs pieņemam savus lēmumus. Cilvēku aktivitāte, iesaiste un līdzdalība veido demokrātisko kultūru vietējās kopienās, novadā, Latvijā un kopā Eiropā. Man no malas raugoties bija sajūta, ka cilvēki, kas bija šajā projektā, strādāja visos četros līmeņos un dabūja piederības sajūtu savai vietējai kopienai, savai telpai. Vienlaikus mēs strādājam Valmieras novadā, mēs, protams, dzīvojam Latvijā, un vienlaikus līdzīga veida darbs notika visā Eiropā. Ir ļoti vērtīgi, ka caur šādām jēgpilnām aktivitātēm var iegūt piederības izjūtu, ka vienlaikus piederu vairākām vietām un cilvēka identitāte sastāv no daudzām dažādām identitātēm”.

Tālāk pasākuma dalībnieki tika iesaistīti fonda atvērtai sabiedrībai “Dots” pārstāvju vadītajos dialogu apļos par tēmu “Kas mani stiprina pārmaiņu laikā”. Sabiedrība piedzīvo milzīgu pārmaiņu laiku. Pārmaiņas ne vienmēr ir pozitīvas, tās mēdz būt sarežģītas un izaicinājuma pilnas – klimata pārmaiņas, tehnoloģiskās izmaiņas, digitalizācija, Latvijā administratīvi teritoriālā reforma. Dialogu apļu pamatā ir Somijā izstrādātā TimeOut dialoga metode, kur ikviens var apgūt un praktizēt dialoga prasmes, tā kļūstot par labāku sarunu biedru.

Pēc dialogu apļiem projekta noslēguma pasākums turpinājās ar Eiropas Kultūras fonda organizētu tiešraidi, kurā varēja iepazīties ar projektā iesaistīto bibliotēku veidotajiem stāstiem par to, kā bibliotēkas un kopienas sadarbojās kopīgu izaicinājumu risināšanā visā Eiropā. Tāpat tiešraidē Eiropas Kultūras fonda pārstāve Olga Aleksejeva informēja par to, kā pieteikties nākamajam Eiropas izaicinājumam. Dienas izskaņā pasākuma dalībnieki turpināja neformālās sarunas par kopā paveikto un par iespējamām sadarbībām nākotnē.

Pilotprojektā tika stiprināta sadarbība starp publiskajām bibliotēkām gan vietējā, gan Eiropas līmenī. Būtiski, ka projektā iesaistījās arī organizācija Demokrātiskā sabiedrība (Democratic Society), kas strādāja ar bibliotekāriem, veicinot savstarpējo pieredžu apmaiņu un inovatīvu darba metožu apguvi.