Rencēnu pagasta 1. bibliotēkā jau 2026. gada februārī noslēdzās lasītveicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” 2025./ 26. lasīšanas gads. Programmas dalībnieku skaits šogad sarucis līdz skaitlim 12. Par grāmatu kolekcijas saturu, kas nodotas grāmatu ekspertiem izvērtēšanai, lasītāju domas un viedokļi dalās – vieni tās atzīst par mūsdienīgu un interesantu lasāmvielu, citi vēlas ko citu…tā esam palikuši vien tik.
Taču tas netraucē šogad mazam bariņam interesentu atkal doties kultūrizglītojošā ekskursijā. Esam izvēlējušies Rūjienas pilsētas apskati un iepazīt Oleru muižas ainavisko dārzu, arī izstaigāt pašu Oleru muižu un vērot kā tā , vairāku gadu griezumā vērtējot, atjaunojas. Izvēlētais datums – 11. jūnijs, ceturtdiena, kad plkst 13.00 sakāpjam automašīnās un dodamies satikt Rūjienas muzeja un izstāžu zāles vadītāju Līgu Siliņu. Līga, kā ar vien – ciemiņus gaidoša, ar uzrunājošiem un aicinošiem vārdiem uz lūpām, ar atsaucīgu sirdi mūs sagaida izstāžu zālē, kurā mākslas darbu – gleznu, tēlniecības objektu un Rūjienas pilsētai svarīgas porcelāna servīzes izstāde. Par katru no tiem stāsts.
Līgu cauri viņas mūža gadiem pavada dziesma. Tā arī šoreiz viņa liek plecā ģitāru un dzied. Dziesmas gan priecīga mažora, gan skumja minora noskaņās, taču mums kā ciemiņiem , silda sirdis un liek dziedāt līdz.
Apskatām Japānas istabu, kurā kā izstādē kārtojas rekvizīti – dažādas lellītes, trauki, spēles, zīmējumi, gleznojumi, grafikas un Japānai raksturīgie tērpi – kimono… Spilgti un krāsaini, atmiņā paliekoši.
Apmeklējot Rūjienas pilsētu, arvien galvā “ ieskrien”’ doma par saldējumu. To arī pēc izstāžu zāles apmeklējuma sameklējam tuvējā veikalā un garšojam – gan mango, aveņu, rabarberu sorbetus, gan jauno Rūjienas kefīra saldējumu. Tāda garda piedeva mūsu izzinošai ekskursijai.
Oleru muiža mūs sagaida ar atvērtām durvīm – jau iepriekš esam sazinājušies ar muižas saimniekiem Zemīšu ģimeni, kas ļauj mums ielūkoties vai katrā muižas zālē, istabās un ziņkārību apmierināt tumšākos muižas “kaktiņos”. Paši sev atklājam, ka zinām par šo vietu un muižu ļoti maz. Vien atceramies, ka Padomju Latvijas laikā šeit izvietojusies izglītības iestāde bērniem ar mācīšanās traucējumiem un tieši šeit saprotam, cik ļoti mainījusies izglītības sistēma, jo šobrīd ar šādām prasībām bērni tiek integrēti sabiedrībā citādi. Ap muižu izvietojas ainavu parks un garšaugu dārzs. Tajā arī lapene, kur mirkli pakavējamies, baudot dārzā ieskrējušo vēju un dziedošu putnu dziesmas… ir pats, pats vasaras sākums. Pirms īsa laika ziedējušās kļavas jau auklē sēklaizmetņus un to spārnuļus, zāle parkā aug lekni griezdamās, rabarbers dārzā izpleties kā lielu lietussargu čemurs, bet ķiploki steidz uzziedēt blakus citiem garšaugiem. Skaists un vērtīgs ir Zemīšu ģimenes veikums. Sev apsolam kādreiz vēl atgriezties – dārzs gadalaikos ir mainīgs un tieši tādēļ vienmēr interesants.
Andra Auniņa, Rencēnu pagasta 1. bibliotēkas vadītāja
