Augusta saules staru noglāstīti, pulciņš Sedas pilsētas bibliotēkas lasītāju un stāstnieku devās kultūrizpētes braucienā uz Mazsalacas pusi, ar mērķi, ne tikai redzēt un dzirdēt, bet patiesi ieraudzīt un saklausīt šīs apkaimes kultūrvēstures vērtības.
Ekskursijas vadītājas Valmieras bibliotēkas galvenās novadpētnieces, stāstnieces un neskaitāmu faktu zinātājas Agitas Lapsas pavadībā sedēnieši guva pilnīgāku priekšstatu par Mazsalacas apkaimes vēsturi, ievērojamiem ļaudīm, kā arī par mazpilsētas šodienas ritmu. Brauciena dalībnieki ar interesi klausījās Agitas stāstīto par teju katru Mazsalacas galvenās ielas namu – ar kādu nolūku tapis, kādi veikaliņi un darbnīcas te atradušies, kur bijis krogs, kur atstājuši zirgu pajūgus, kamēr kārtoti iepirkumi un citas pilsētā darāmas šeptes. Interesants fakts, ka Baznīcas ielas galā savulaik bijis koka ugunsdzēsēju tornis. Tas 70. gados, akurāti sanumurējot visas detaļas, aizvests uz Latvijas Etnogrāfisko muzeju, bet tā arī muzeja ekspozīcijā nav ticis uzstādīts. Agita sapņo, ka būtu labi, ja tornis atkal atgrieztos Mazsalacā, un iela iegūtu tās vēsturisko dominanti. Vairākas vietas pilsētā norāda, ka tieši šeit, Mazsalacas pusē, dzimis Gustavs Ērenpreiss – velosipēdu izgatavotājs un uzņēmējs, kurš izveidojis un vadījis lielāko velosipēdu ražotni Baltijas valstīs.
Pēc pilsētas centrālās daļas apskates, ceļš veda uz pilsētas skaisto Valtenbergas muižu, kur iekārtots muzejs. Šeit bija iespēja aplūkot unikālas ekspozīcijas: zvanu kolekciju, slaveno Valtera Hirtes koka skulptūru kolekciju, medību trofejas, seno dzimtkoku ekspozīciju un 1300 suvenīrpelīšu kolekciju. Apkārt muižai ir brīnišķīgs, plašs, kopts parks, kas slēpj sevī dažādus nostāstus. Kā uzzinājām, parkā aug vienīgais šīs puses korķa ozols.
Mazsalacas pusē uzņēmīgi ļaudis dara šo vietu interesantu un dzīvu. Piemēram, keramiķe Linda Zelta Āža kroga ēkā iekārtojusi darbnīcu. Keramiķe pastāstīja par nākotnes iecerēm un izrādīja savus darbus, kurus var uz vietas iegādāties. Turpat Salacas krastā apmeklētājus vilina kafejnīca “Būda”. Tajā nogurušie Sedas ceļinieki baudīja gardas pusdienas. Tad ekskursanti devās uz Skaņākalna parku, tika izstaigāts Salacas gleznainais krasts, saklausītas atbalsis klintīs un gūts relaksējošs miers. “Īsta dziedinātava!” – tā ceļotāji izteicās, nesteidzoties atstāt šo skaisto vietu.
Pēdējā pietura mūsu ceļojumā bija Ramatas pagasta Vērša ciems, kur bijām aicināti piedalīties stāstu pasākumā “Bērnības zeme”. Autobusā turpinot klausīties Agitas stāstos par Ramatas pusi, sedēnieši nonāca Vērša pusmuižiņā, kur tos laipni un ar cienastu sagaidīja Vērša tagadējā saimniece Dace Liepa, Latvijas Stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna, kā arī Ramatas un Mazsalacas stāstnieki. Siltās dienas lutinātā gaisotnē risinājās nesteidzīgas sarunas, tika stāstīti un uzklausīti bērnības atmiņu stāsti par rotaļām un spēlēm, par spilgtiem bērnības mirkļiem, izskanēja arī pa dažam blēņu stāstam. Kad pienāca laiks doties mājup, atceļš veda cauri Rūjienai un Ēvelei, un arī par šīm vietām Agitai stāstu netrūka.
Brauciena dalībnieki nākamajā dienā nāca uz bibliotēku ar pateicības vārdiem un cerībām uz vēl kādu tikpat interesantu un saturīgu ceļojumu nākotnē.
Pasākums notika sadarbībā ar Valmieras bibliotēku, kā viena no Sedas pilsētas bibliotēkas aktivitātēm projektā Sedas kopienai “Kaimiņš. Pagalms. Vēsture.”. Projektu finansiāli atbalsta Latvijas Muzeju biedrība (LMB) un British Council pārstāvniecība Latvijā.
Sedas bibliotēkas telpās un Sedas pilsētas kultūras nama logos līdz septembra beigām vēl aplūkojamas divas izstādes, kuras tapušas projekta ietvaros – “Sedas senie fotokadri: ieskats pagātnē” un Vladimira Brjuņina “Sedas portreti”. Savukārt 21. septembrī plkst. 13.00 gaidīsim interesentus uz kopienas stāstu pasākumu – ekskursiju pilsētvidē “Sedas pagalmu atmiņas un noslēpumi”, bet oktobrī gaidāma kārtējā Sedas pamesteņu ekskursija.
14.08.2024.
Anita Auniņa, Sedas pilsētas bibliotēkas vecākā bibliotekāre
