Šī nav Edvarda Liedskalniņa autobiogrāfija vai tās atspēkojums – Edvards ir izmantots par stāsta galvenā varoņa prototipu. Stāsta galvenais varonis piedzīvo savas mīlestības augstāko punktu, bet gluži vai altāra priekšā mīļotā viņu pamet. Šis notikums puisi satriec tik dziļi, ka viņa dvēsele ir spiesta pamest puiša ķermeni. Likteņa salauztam, viņam ir jāiemācās nostāties uz sava patiesā dzīves ceļa. Ceļš nav viegls, un brīžiem tas sniedzas ārpus prāta robežām, bet, jo Edvards vairāk iepazīst sevi, jo vairāk viņš izprot notikumus un pasauli sev apkārt, arvien vairāk apzinoties, cik savstarpēji saistīti viens ar otru esam. Daloties pieredzē, Edvards atklāj ne tikai neredzamo pasauli sev apkārt, bet stāsta par sava ceļa aizkulisēm, stājoties pretī savām lielākajām sāpēm un bailēm. Ceļā viņš sastop gan skolotājus, gan draugus, kas apliecina, ka brīžos, kad mēs atrodamies uz sava pareizā ceļa, nejaušību nav – tās sākās brīžos, kad no tā esam noklīduši.
Bibliotēkā pieejamie eksemplāri
Pilns jaunieguvumu saraksts
