Gaides kambaris (Kauguru pag.)

Last changed on Pr, 19/04/2021 - 17:17

Pievienots: 12.04.2021

Sagatavoja: Ingrīda Zīriņa

Organizācija: Valmieras muzejs

 

Atslēgvārdi

Personas: J. Eglītis, Hermanis Endzeliņš, Jānis Kalnačs, Arvīds Perlbahs, Gundars Ceipe, Jānis Ozols, Pauls Kundziņš

Vietvārdi: Gaides Brāļu draudzes saiešanas nams, Gaides kambaris, Gaides saiešana, Kauguru pagasts, Kauguru pagastskola

Organizācijas: Kauguru pagastskola, Valmieras muzejs, Brāļu draudze Latvijā, Valmieras novadpētniecības muzejs

 

Gaides kambaris jeb Gaides Brāļu draudzes saiešanas nams, celts 1765. gadā pie kādreizējām Kauguru pagasta „Gaides” mājām, atradās nepilna ½ km attālumā no Valmieras dzelzceļa stacijas. Mūsdienās, ne mājas, ne paša saiešanas nama vairs nav. Ir ceļa malā, kādreizējās atrašanās vietā, novietots piemiņas akmens ar iekaltu uzrakstu „GAIDES SAIEŠANA”.

 

Gaides kambaris Kauguru pagastā, 20. gs 20., 30. gadi. Foto no Valmieras muzeja krājuma.

 

„Gaides saiešana”, kā to arī vēl 20. gadsimta pirmajā pusē dēvēja apkārtnes iedzīvotāji, piedzīvoja interesantu un notikumiem bagātu mūžu: bez vietējās brāļu draudzes saietiem tā no 1825. līdz 1872. g. savā pajumtē atvēlēja telpas Kauguru pagastskolai. Uz 1924. g. „Gaidu” zeme piederēja J. Eglītim, bet pati vecā saiešanas nama ēka atradās Valmieras draudzes pārziņā. Par tās pārraugu iecēla pazīstamo lauksaimnieku un sabiedrisko darbinieku, Tālavas senatnes pētīšanas biedrības dibinātāju un Tēvzemes balvas laureātu Hermani Enzeliņu. Gaides saiešanas nams pārdzīvoja Otro pasaules karu. Vēl 40. – 50. gadu mijā tajā dzīvoja vairākas ģimenes. 1952. gadā apsekojot Gaides saiešanas namu, tika konstatēts, ka tas „atrodas nolaistā stāvoklī, jumts caurs, spāres un griesti pamazām ieliekušies un, lai tie neiebruktu, tie nostutēti”, bet daļu ēkas dienvidgala sienas nojaucis kāds pilsonis pirms pārcelšanas uz Valmieru. Nākamajā gadā vēl nožēlojamāku Gaides saiešanas nama stāvokli apraksta arhitekts A. Birzenieks: „Jumts virs sacītāju kambara un priekšnams iebrucis. Nama ārsienu vaiņagi satrūdējuši un ķirmju izgrauzti. Logu vairs nav. No saiešanas telpas trim stabiem uzglabājies tikai viens – un tas pats bojātā veidā”. Ieceres par atjaunošanas uzsākšanu palika nerealizētas, jo nams nodega 1953. gada rudenī vai ziemā. Iespējams, ka vainojami tajā apmetušies čigāni.” (Teksts adaptēts pēc Kalnača J. Kultūras pieminekļi gadsimtiem un varām mainoties.// Ko, Tēvzeme, varu Tev dot...- Valmiera: Valmieras novadpētniecības muzejs, 1999. - 170., 171.lp.)

Gaides vēsturisko nozīmīgumu apliecināja fakts, ka tieši šeit - Valmieras draudzē esošajā Brāļu draudzes Gaides saiešanā nosvinēja Brāļu draudzes divsimtgadi, 1922. gada 16. jūnijā. Šeit uzņēma arī Vidzemes latviešu Brāļu draudzes darbības divsimtgades svinību dalībniekus, 1929. gada 15. septembrī. Kā tas bijis, lasāms Gundara Ceipes pētījumā „Latvijas Brāļu draudzes vēsture (1918 – 1940) (Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2010. – 91., 92.lp.): „pēc svinīgās sapulces Iekšmisijas zālē dalībnieki atkal sastājās ierindā, lai vēlreiz dotos svētku gājienā cauri visai pilsētai pa Stacijas ielu uz divsimtgades svētku noslēguma dievkalpojumu senākajā Vidzemes Brāļu draudzes saiešanas namā. Gaides saiešanas nams atradās netālu no dzelzceļa stacijas. Svētku noslēguma pasākumam Brāļu draudzes Gaides saiešanas namā bija jāsākas septiņos vakarā. Emocionāli pacilātajā gājienā piedalījās no 500 līdz 600 cilvēku, apmēram 3 km garo ceļu iedami, viņi dziedāja dziesmas. Nonākot pie mērķa, izrādījās, ka „sirmā Gaides svētnīca” jau bija ļaužu pārpildīta un visi klātesošie tur nekādi nevarēja satilpt. Tāpēc arī noslēguma dievkalpojumu nolēma noturēt ārā, laukumā pie saiešanas nama. Pirmo uzrunu teica Brāļu draudzes garīgo lietu vadītājs Arvīds Perlbahs. Tad sveicienam un garīgam stiprinājumam vārds tika dots Brāļu draudzes lauku saiešanu pārstāvjiem. Vēsturisku pārskatu par Gaides saiešanas pagātni sniedza novadpētnieks Hermanis Enzeliņš, ievērojamā valodnieks Jāņa Endzelīna brālis. Šī dzimta arī vēsturiski piederēja pie Gaides saiešanas, un Hermanis Enzeliņš bija Gaides saiešanas vecākais.[..]”

Valmieras muzeja krājumā diemžēl neviena Gaides saiešanas nama iekšskata fotouzņēmuma nav, bet man izdevās atrast norādi, kur to meklēt - arhitekta Pētera Kundziņa publikācijā „Vēl viens Gaides staba variants”, žurnālā „Senatne un māksla”, 1939. Nr.2. - 52.lp.: „Savdabīgie rotātie koka stabi, kas balsta griestu pasijas brāļu draudzes saiešanas namā Kauguru pagasta Gaidē, bija pirmie latviešu tautas celtniecības arhitektoniskie elementi, kas ar savu spilgto, mūsu laikiem neparasto izteiksmi ieguva ievērību, palikdami populāri arī plašākās sabiedrības aprindās. Kad nejauši man gadījās tos pirmo reizi ieraudzīt, aizklīstot pa vilciena gaidīšanas laiku no Valmieras stacijas līdz tuvējām Gaides mājām, tas bija ap 1910. gadu, saiešanas telpa ar trim neredzētā rotāšanas veidā darinātiem stabiem dziļi iespiedās atmiņā kā kāda senatnīga mistiska parādība. Tuvāk iepazīstoties ar Gaides saiešanas nama celšanas veidu un vēsturi, kļuva skaidrs, ka tas ir viens no latviešu tautas arhitektūras nozīmīgākiem pieminekļiem, kas līdz mūsu dienām sevī uzglabājis neatsveramas liecības par sen pagājušo laiku celtniecības kultūru. Latviešu inženieru un tehniķu II kongresā (1922. g.) radās izdevība iepazīstināt ar Gaides rotātiem stabiem jau kuplu interesentu pulku. 1923. g. minētā kongresa darbos šo stabu fotouzņēmumi publicēti pirmo reizi, bet 1925.g. šo pašu fotoattēlu un Gaides saiešanas uzmērījumus iespieda Arhitektūras fakultātes izdevumā „Materiāli par Latvijas būvniecību”. (Materiāli par Latvijas būvniecību. IV. 1925. 4. – 6.lp. un III –VI fotoatt.) Gaides stabam līdzīgi risinājumi atrodami tautas celtniecībā un amatniecībā visās Baltijas piejūras zemēs (Lietuvā, Polijā, Austrumprūsijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Krievijā, Igaunijā un pat Rumānijā). Noskaidrojās arī, ka šīs rotājuma formas uzskatāmas par agro viduslaiku kultūras reminiscencēm. (Kundziņš P. Viduslaiku formas stabu rotājumi latviešu tautas celtniecībā. Senatne un māksla, 1936. Nr. 2. - 109. - 116.lp.)

Apzīmējumu „Gaides stabu grupa” P. Kundziņš lietoja stabu rotājuma veidiem, kam „raksturīgā iezīme plastisks ģeometrisks elements staba vidusdaļā, pret kuru abi stabu gali vienmērīgi nosmailināti. Gaides stabiem (saiešanas telpā visi trīs rindā novietotie stabi vienādi veidoti) viduselements ir izstrādāts bumbas veidā (diviem stabiem šī bumba ir mazliet saplacināta), bet stabu gali ir aptēsti slaidas 8 – stūru piramīdas veidā (att. II).”

    

Valmieras muzeja krājumā ir 2 interesantas fotogrāfijas, kuras muzejam dāvinājis valmierietis Jānis Ozols 1976. gadā, ar anotāciju

„Ekskursanti pie Gaides saiešanas nama 1928. g.”  

ZAĻĀS CETURTDIENAS SPREDIĶIS. Brāļu draudzes rokraksts, Valmieras muzeja krājums.