Pirms simt gadiem, 1919. gada decembrī, Valmierā lauku kara tiesa piesprieda visbargāko sodu vienpadsmit jauniem cilvēkiem, kuri toreizējā Kokmuižas kapličā bija sapulcējušies un varasvīru apcietināti kā bīstami noziedznieki. Padomju varas gados, pēc Otrā pasaules kara, radās leģenda par 11 varoņiem komjauniešiem, ko propaganda uzturēja spēkā: iznāca grāmatas, tapa mākslas darbi. Valmierā atklāja pieminekli, pārdēvēja ielu un vidusskolu, gadus trīsdesmit ik decembri ziemas spelgonī skolēni devās lāpu gājienā uz piemiņas vietu – Komjauniešu kalniņu.
Atmodas laiks aizslaucīja padomju tradīcijas un stāstus, vietā neko neliekot. Un varbūt tikai tagad, pēdējos gados, sabiedrībā veidojas viedoklis, ka arī uz šādiem traģiskiem notikumiem jāraugās no vairākiem aspektiem, balstoties uz faktiem un arhīvu dokumentiem. Šajā gadījumā — saprotot, ka šis notikums padomju historiogrāfijā pārmēru heroizēts. Valmieras muzejs 2019. gada 6. decembrī rīkoja vēstures semināru, veltītu šai diskutablajai tēmai — “Pārskatot vēsturi. 11 komjauniešu tiesas prāva 1919. gada decembrī”. Semināra moderators Dr. hist. Jānis Šiliņš, kurš arī uzstājās ar lasījumu “Militārā un politiskā situācija Latvijā 1919. gada rudenī”, Valmieras muzeja vēsturnieces Liene Rokpelne “11 komjaunieši Valmierā. Ieskats arhīvu dokumentos” un Ingrīda Zīriņa “Valmieras muzeja krājumā esošie materiāli un 11 komjauniešu piemiņas pasākumi padomju laikā”, LNA eksperte Aiga Bērziņa “Valsts iekšējās drošības stiprināšana Neatkarības kara laikā”, Dr. hist. Tālis Pumpuriņš no Cēsu mākslas un vēstures muzeja ar lasījumu “Piezīmes pie Valmieras “varoņu” tiesātāju biogrāfijām”.
