Septembra metodiskā diena Valmieras novada bibliotekāriem, kā ierasts, novadpētniecības tematikā. Šoreiz ciemos mūs uzņēma viesmīlīgie Anna un Kaspars Urbāni, kuri nu jau vairākus gadus saimnieko Kauguru pagasta “Mičkēnā” – Jāņa Endzelīna un viņa brāļu Hermaņa Enzeliņa un Augusta Endzeliņa dzimtajās mājas.
Kauguru pagasta Mūrmuižas bibliotēkas vadītāja Gundega Lapiņa klātesošos iepazīstināja ar “Mičkēna” māju kādreizējiem iemītnieku biogrāfijām/dzīves faktiem. Runājot par valodnieka Jāņa Endzelīna mantojumu, paši tika uzsvērts valodnieka ieguldījums, lai latviešu valoda varētu līdzvērtīgi pastāvēt citu valodu saimē gan ekonomikas, gan zinātnes, gan kultūras jomā, tādējādi stiprinot latviešu kā nācijas pašapziņu. “Latviešu valoda ir jākopj, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka to piesārņo “invazīvas sugas”. Mūsu valodas latiņai jābūt augstai, valodai jābūt tīrai gan galvenajos medijos, gan skolās, gan valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs.”
Savukārt, Hermaņa Enzeliņa devums saistīts ar Vidzemes tautsaimniecības un zemnieku kooperācijas attīstību, kā arī plašu novada vēstures izpēti un izdevējdarbību Valmierā. Atzīmējama arī viņa sastība ar Kārli Ulmani.
Sirsnības pilns bija saimnieces Annas stāsts par viņu nonākšanu Mičkēnā. . Saimniecības iepriekšēji īpašnieki ilgi nebija varējuši atrast pircējus tik lielai sētai, un, kā atzina Anna, laikam jau vieta pati bija Urbānus izvēlējusies – viņiem kopā skaisti sader. Un To var sajust, izstaigājot Mičkēna plašumus kopā ar saimnieci – gan ēkas, gan apkārtne saglabāta pēc iespējas autentiskāka. Viens piemērs, pieņemot lēmumu klētij mainīt jumtu, izvēle kritusi par labu nevis ērtiem un izdevīgiem mūsdienu materiāliem, bet gan ēkas celtniecības laikam raksturīgajam lubiņu jumtam.
Dienas otrajā daļā seminārā viesojās LU Latviešu valodas institūta vadošās pētnieces Sanda Rapa un Anna Stafecka, kuras klātesošos iepazīstināja ar krāšņajām un tik dažādajām, bet katram no mums pazīstamajām balsīm dialektos, vietvārdos un apvidvārdos.
